Kā sākt kolekcionēt vinila plates

Ko uzzināsi

• Kāpēc vinils ir īpašs – skaņa, vāki, rituāls un kolekcionēšanas aspekts.
• Kādu aparatūru vajag, lai sāktu, un kā saprātīgi plānot budžetu.
• Kā izvēlēties pirmās plates, saprast presējumus un izvairīties no vilšanās.
• Kā pareizi kopt, tīrīt un uzglabāt vinilu.
• Kā orientēties tirgū, stāvokļa skalās, formātos un biežākajās kļūdās.

Kāpēc tieši vinils

Vinila kolekcionēšanā apvienojas skaņa, dizains, vēsture un personīga saikne ar mūziku. Plate nav tikai datu nesējs – tā ir kultūras artefakts, kas atspoguļo laikmetu, izdevniecības estētiku, mākslinieka redzējumu un konkrētas studijas skanējumu.

Liela 12 collu plate ar pilna izmēra vāku, biezs kartons, iekšējie bukleti, fotogrāfijas, dziesmu teksti – tas viss veido klausīšanās rituālu. Ieraksta izvilkšana no iekšējā vāka, plāksnes nolikšana uz šķīvja, adatas nolaišana – process piešķir mūzikai svarīgumu un koncentrētu uzmanību.

Estētiskā vērtība ir milzīga. Daudzi albumu vāki kļuvuši par ikonisku vizuālo mākslu, un kolekcionāri bieži meklē konkrētus vāku variantus, cenzūras versijas, drukas kļūdas, limitētas krāsainā vinila sērijas vai īpašus mākslinieku izdevumus.

Svarīga ir arī skaņa. Labi masterēts un kvalitatīvi presēts vinils, atskaņots uz sakarīgas aparatūras, bieži skan dinamiskāk un dabiskāk nekā tas pats albums straumēšanas servisā. Tas gan ir mastering, nevis paša formāta “brīnums”: vinila izdevumiem nereti izmanto mazāk saspiestu, “elpojošu” masteru, kamēr digitālajos izdevumos skaņa bieži tiek pārmērīgi kompresēta (tā sauktais “loudness war”).

Vinils var būt arī kolekcionāra investīcija. Retas pirmpreses, limitētas tirāžas, kļūdaini presējumi vai agrīni albumi ar laiku var ievērojami pieaugt vērtībā. Tomēr tirgus ir svārstīgs, un drošāk ir pirkt to, ko patiešām gribas klausīties, bet iespējamo vērtības pieaugumu uztvert kā bonusu.

Formāti, ātrumi un miksi

Formāti un ātrumi

Biežākie vinila formāti un ātrumi:

• 12" LP, 33⅓ rpm – standarta pilna garuma albumi.
• 12" 45 rpm – singli, EP, kā arī audiofilu dubultalbumi. 45 rpm ļauj rievām būt platākām un dziļākām, kas bieži dod labāku skaņas kvalitāti, bet uz vienas puses ietilpst mazāk mūzikas.
• 7" singli, 45 rpm – atsevišķi singli ar A- un B-pusi, bieži ar unikāliem miksējumiem.
• 10" – retāks formāts, sastopams agrīnos ierakstos, EP un speciālos izdevumos.

Atskaņotājam jābūt ar vismaz 33⅓ un 45 rpm ātrumiem. Dažiem vecākiem vai DJ atskaņotājiem ir arī 78 rpm režīms (šellaka platēm), bet tas mūsdienās ir nišas jautājums.

Mono un stereo

Īpaši svarīgi vecākiem ierakstiem (džezs, 50.–60. gadu roks un pops):

• Mono – viens kanāls, sākotnējais mikss daudziem klasiskajiem ierakstiem. Bieži tieši mono versija ir tā, kā mākslinieks un producents to sākotnēji paredzēja.
• Stereo – divi kanāli, plašāka telpa, bet agrīnie stereo miksi nereti ir eksperimentāli un ne vienmēr muzikāli veiksmīgi.

Dažiem albumiem mono un stereo versijas ir tik atšķirīgas, ka kolekcionāri apzināti meklē abas. Ja atskaņo mono plati uz stereo sistēmas, parasti problēmu nav, bet dažiem atskaņotājiem ir mono slēdzis, kas samazina troksni un centrē skaņu.

Analogais un digitālais avots

Vinils automātiski nenozīmē “pilnīgi analoga skaņa”. Daudzi mūsdienu albumi tiek ierakstīti un miksēti digitāli, un tikai gala masteris tiek pārnests uz vinilu. Biežāk sastopamie varianti:

• AAA – analogs ieraksts, analogs miks/master, analogs griešanas process.
• ADA / DAA / DDD – dažādas kombinācijas ar digitāliem posmiem.

Marķējumi “from original master tapes” vai “remastered from original tapes” nenozīmē, ka process ir pilnīgi analogs – lente var tikt digitalizēta augstā izšķirtspējā un tālāk apstrādāta digitāli. Galvenais ir nevis dogmatiski dzīt pakaļ AAA, bet meklēt labi skanošus izdevumus, balstoties uz reālām atsauksmēm.

Aparatūra un budžets

Atskaņotājs un galviņa

Pamata ķēde vinila atskaņošanai:

• atskaņotājs (turntable);
• galviņa un adata (cartridge, stylus);
• phono priekšpastiprinātājs (phono preamp);
• pastiprinātājs un skaļruņi vai austiņas.

Atskaņotāji var būt:

• manuāli – tonarms jāpaceļ un jānoliek pašam;
• daļēji automātiski – tonarms beigās pats atgriežas;
• pilnībā automātiski – start/stop ar pogu.

Iesācējam svarīgākais ir mehāniski stabils atskaņotājs ar regulējamu skanējuma spiedienu (tracking force) un maināmu galviņu. No lētiem “čemodāna tipa” aparātiem ar iebūvētiem skaļruņiem labāk izvairīties – tie bieži bojā plates un skan vāji.

Galviņas pamatveidi:

• MM (moving magnet) – izplatītāks, lētāks, ar viegli nomaināmu adatu;
• MC (moving coil) – parasti dārgāks, jutīgāks, bieži mērķēts uz audiofila segmentu un prasa specifisku phono preamp.

Iesācējam pilnīgi pietiek ar labu MM galviņu. Svarīgi pareizi noregulēt:

• skanējuma spiedienu (pēc ražotāja norādēm);
• anti-skating;
• tonarma augstumu (ja tas ir regulējams).

Nepareizi regulēta galviņa ne tikai skan sliktāk, bet arī ātrāk nodilst un bojā plates.

Phono preamp, pastiprinātājs un skaļruņi

Signāls no galviņas ir ļoti vājš un ar speciālu frekvenču korekciju, tāpēc nepieciešams phono preamp, kas:

• pastiprina signālu līdz līmenim, ko var apstrādāt pastiprinātājs vai aktīvie skaļruņi;
• pielieto RIAA korekciju, lai atjaunotu dabisku frekvenču balansu.

Dažiem atskaņotājiem un pastiprinātājiem ir iebūvēts phono preamp. Tas ir ērti, bet ārējs phono bieži skan labāk un ļauj vēlāk uzlabot sistēmu.

Skaņu var atskaņot:

• caur aktīvajiem skaļruņiem (ar iebūvētu pastiprinātāju);
• caur stereo pastiprinātāju un pasīvajiem skaļruņiem;
• caur austiņu pastiprinātāju un labām austiņām.

Budžetā jāatstāj vieta ne tikai aparatūrai, bet arī platēm un kopšanas līdzekļiem. Nav jēgas visu iztērēt atskaņotājam un tad klausīties divas plates, kas ātri apnīk.

Budžeta stratēģijas

Divas praktiskas pieejas:

• Gatavs iesācēja komplekts – atskaņotājs ar iebūvētu phono preamp + aktīvie skaļruņi. Ātri un vienkārši, maz tehnisku jautājumu.
• Pakāpeniska attīstība – labs, bet vienkāršs atskaņotājs, atsevišķs lēts phono preamp, esošais pastiprinātājs/kolonnas vai austiņas. Vēlāk var uzlabot katru komponenti atsevišķi.

Svarīgi saglabāt līdzsvaru – nav jēgas no ļoti dārgas galviņas, ja pārējā ķēde ir vāja, un otrādi.

Pirmās plates un presējumu izvēle

Kā izvēlēties albumus

Visdrošāk ir sākt ar albumiem, kurus tiešām gribas klausīties no sākuma līdz beigām. Ja ikdienā dominē džezs, loģiski izvēlēties klasiskus džeza albumus; ja tuvāks ir hiphops vai elektronika, meklēt svarīgākos šī žanra darbus uz vinila. “Obligātās klasikas” saraksti ir noderīgi iedvesmai, bet nevajag pirkt mūziku, kas neinteresē tikai tāpēc, ka tā tiek uzskatīta par kanonisku.

Žanrs ietekmē arī pieejamību un cenas:

• klasiskais roks un popmūzika bieži ir atrodami lietoto plašu veikalos par saprātīgām cenām;
• 90. gadu hiphops un elektronika sākotnēji bieži presēti mazās tirāžās, tāpēc oriģinālie presējumi var būt dārgi;
• klasiskā džeza oriģinālie presējumi ir kolekcionāru sapnis, bet bieži ļoti dārgi – kvalitatīvi pārizdevumi ir racionālāka izvēle.

First press, reissues un audiofilu izdevumi

Biežākie termini:

• Oriģinālais presējums (first press) – pirmais tirgū izlaistais variants. Kolekcionāri to bieži vērtē augstāk, bet tas ne vienmēr nozīmē labāko skaņu.
• Reissue – vēlākas pārpreses. Var būt gan lēti, pavirši izdevumi, gan ļoti kvalitatīvi, rūpīgi remasterēti varianti.
• Audiofilu preses – bieži 180 g vai 200 g vinils, 45 rpm, “half-speed mastering”, AAA ķēde, specializētas izdevniecības. Svars (180 g) pats par sevi negarantē kvalitāti – svarīgāks ir masterings un presēšanas rūpnīca.

Uz vāka un uz plāksnes etiķetes parasti norādīta:

• izdevniecība (label) un kataloga numurs;
• presēšanas gads;
• remastera informācija;
• reizēm – mastering inženiera iniciāļi un presēšanas rūpnīcas kodi, kas iegravēti “runout” zonā pie centra.

Runout informācija palīdz atšķirt dažādus presējumus. Datubāzes ļauj salīdzināt matricu numurus un saprast, kurš tieši izdevums ir rokās. Tas ir īpaši svarīgi, ja cena ir augsta un pārdevējs apgalvo, ka tā ir reta pirmprese.

Krāsots vinils un picture discs

Krāsots vinils un “splatter” dizaini ir vizuāli pievilcīgi un bieži limitēti. Skaņas ziņā:

• kvalitatīvi krāsoti presējumi var skanēt tikpat labi kā melnais vinils;
• kvalitāti vairāk nosaka vinila maisījums un rūpnīca, nevis pats krāsojums;
• “picture discs” (ar attēlu uz virsmas) parasti skan sliktāk – konstrukcijas dēļ virsmas troksnis ir lielāks. Tie vairāk paredzēti kolekcionēšanai, nevis ikdienas klausīšanai.

Kur pirkt un kā nepārmaksāt

Fiziskie veikali un tirgi

Specializētie ierakstu veikali piedāvā jaunus un lietotus izdevumus, bieži ar norādītu stāvokli un sakārtotu katalogu. Priekšrocības:

• iespēja plati apskatīt dzīvē;
• dažkārt – noklausīties uz vietas;
• konsultācijas no pārdevējiem, kas paši ir entuziasti.

Blusu tirgi, komisijas veikali un garāžu tirdziņi var slēpt retumus par zemām cenām, bet prasa pacietību un zināšanas – tur bieži ir daudz nolietotu vai mazvērtīgu izdevumu.

Tiešsaistes tirgi

Tiešsaistē vinilu var pirkt dažādos portālos un sludinājumu vietnēs. Jāpievērš uzmanība:

• pārdevēja reitingam un atsauksmēm;
• precīzam izdevuma aprakstam (kataloga numurs, presēšanas gads);
• stāvokļa norādei pēc standartizētas skalas;
• piegādes izmaksām un iepakošanas kvalitātei.

Tirgū ir arī daudz neoficiālu izdevumu:

• bootlegi – bieži koncertu, radio ierakstu vai retu albumu neautorizēti presējumi;
• public domain izdevumi – īpaši Eiropā ar vecāku klasiku, kur autortiesības ir beigušās. Tie nereti tiek presēti no CD vai vājiem digitāliem failiem.

Šādi izdevumi var būt interesanti kolekcionēšanai, bet skaņas kvalitāte bieži ir nepastāvīga, un juridiski tie atrodas pelēkajā zonā. Pirms dārga pirkuma vērts pārbaudīt atsauksmes un komentārus.

Stāvokļa skala un vizuāls novērtējums

Plašu stāvokli parasti apraksta pēc šādas skalas:

• M (Mint) – praktiski ideāls, bez redzamām lietošanas pazīmēm.
• NM (Near Mint) – gandrīz perfekts, ļoti vieglas lietošanas pazīmes, kas neietekmē skaņu.
• VG+ (Very Good Plus) – nelielas virspusējas švīkas, iespējams minimāls troksnis klusajās vietās, bet kopumā ļoti labs skanējums.
• VG (Very Good) – redzamas švīkas, dzirdams fonu troksnis, bet mūzika joprojām labi klausāma.
• G / F (Good / Fair) – spēcīgi nolietota plate ar troksni, sprakšķiem un iespējamu adatas izslēkšanu.

Parasti atsevišķi vērtē plāksnes un vāka stāvokli (piemēram, VG+ / VG – plate VG+, vāks VG).

Novērtējot plati:

• apskatīt to labā apgaismojumā, nedaudz pagrozot;
• vieglas, virspusējas švīkas parasti rada tikai nelielu troksni;
• dziļi, ar nagu jūtami skrāpējumi var izraisīt skaļus “clicks” vai adatas izlēkšanu;
• pārbaudīt, vai plate nav viļņota (warped).

Lētas, ļoti nolietotas plates ar smagu troksni reti ir laba izvēle, pat ja albums ir “klasika”.

Uzglabāšana, tīrīšana un adatas kopšana

Uzglabāšana un vides apstākļi

Lai plates kalpotu ilgi:

• glabāt tās vertikāli, nevis sakrautas horizontāli;
• plauktam jābūt stabilam, lai plates neliektos;
• izvairīties no tiešiem saules stariem (deformē vinilu, izbalina vākus);
• izvairīties no mitruma, pelējuma un krasām temperatūras svārstībām.

Iekšējie un ārējie vāki ir būtiska aizsardzības daļa:

• oriģinālie papīra iekšējie vāki bieži rada statisko lādiņu un atstāj mikrošķiedras;
• ieteicams izmantot antistatiskos iekšējos vākus;
• ārējiem vākiem der caurspīdīgi aizsargvāki, kas pasargā no berzes un putekļiem.

Plākšņu tīrīšana

Regulāra tīrīšana uzlabo skaņu un paildzina adatas mūžu. Pamatmetodes:

• oglekļa šķiedras birste – pirms katras atskaņošanas, lai noņemtu putekļus un samazinātu statisko lādiņu;
• speciāli vinila tīrīšanas šķīdumi un mikrošķiedras lupatiņas – dziļākai tīrīšanai;
• vakuuma vai ultraskaņas tīrīšanas iekārtas – efektīvs risinājums lielākām kolekcijām.

Nedrīkst lietot sadzīves tīrīšanas līdzekļus vai raupjas lupatas, kas var saskrāpēt virsmu.

Adatas kopšana un nomaiņa

Adatas gals regulāri savāc putekļus un netīrumus. Tos vajag noņemt:

• ar speciālu birstīti, velkot no aizmugures uz priekšu (adatas kustības virzienā);
• ar želejveida tīrītāju, viegli pieskarot adatu virsmai.

Nekad nevajag birsti vilkt pretējā virzienā – tas var saliekt vai nolauzt adatu. Nolietota adata var neatgriezeniski sabojāt plates, tāpēc to jānomaina atbilstoši ražotāja ieteikumiem vai kad dzirdami izkropļojumi un troksnis, kas iepriekš nebija.

Kolekcijas veidošana un kopiena

Kolekcijas katalogs palīdz nepazaudēt pārskatu:

• tiešsaistē – izmantojot datubāzu “Collection” funkcijas;
• izklājlapā – ar kolonnām: mākslinieks, albums, izdevums, stāvoklis, cena, iegādes vieta, piezīmes;
• analogi – piezīmju kladē vai kartītēs.

Tas ļauj izvairīties no dublikātu pirkšanas, sekot līdzi budžetam un ātri atrast konkrētus albumus.

Vinila kopiena ir aktīva gan tiešsaistē, gan klātienē. Ierakstu tirgi, izstādes un “record fairs” ir vietas, kur atrast retas plates, iepazīties ar citiem kolekcionāriem un uzzināt par jauniem veikaliem un izdevumiem. Forumos un sociālo tīklu grupās var jautāt padomus par konkrētiem presējumiem, dalīties ar atradumiem un brīdināt citus par neveiksmīgiem izdevumiem.

Lēna, apzināta kolekcijas veidošana parasti sniedz vairāk prieka nekā haotiska krāšana. Ar laiku izveidojas savs fokuss – noteikti žanri, laikmeti, izdevniecības vai vietējie mākslinieki. Vinils kļūst par personīgu mūzikas arhīvu, kas atspoguļo klausītāja gaumi un stāstu, un katra jauna plate pievienojas šim taustāmajam mūzikas dienasgrāmatas turpinājumam.